deksofāna reklāma 1998.gadā.

šāda izskatījās deksofāna reklāma uz žurnāla 'Santa' aizmugurējā vāka 1998.gada novembrī.  

vizuālā uztvere.

gribat redzēt, kā izšķīst mūsu trauslās viltus iedomas par realitāti? bez ķīmiskas un jebkādas citas iejaukšanās prāta darbībā.
paskatieties piecas minūtes vienā punktā. iepriekš gan samirkšķiniet, izvingriniet, izkustiniet acis, lai pārāk nenogurst. īpaši viegli un patīkami tas nav, taču es to uzskatu par labu eksperimentu, iesīkstējušu uztveres konceptu sagraušanai.
ļoti iespējams, ka acis sāks sūrstēt vai nobīdīties no apskatāmā punkta. tās drīkst mirkšķināt un novirzīt atpakaļ uz vērojamo punktu - efekts tik ātri nepazūd. nevajag arī censties aptvert apskatāmā objekta kontūras vai tekstūru, vislabāk, ja tas ir neliels ojekts vai punkts.
attēls no tīklenes pazūd lēnām, un šo procesu pavada smadzeņu cenšanās aptvert, rekonstruēt objektus ar saviem pieejamajiem instrumentiem. var lieliski redzēt, kā smadzeņu "programmatūra", jeb pieredzē gūtās prasmes, veido apkārt esošo realitāti. tā tiek "zīmēta" ar dažādiem prātam pieejamiem instrumentiem. attēls viļņojas, maina proporcijas, zib kontūras - gluži kā uz psihedēliķiem.
nevajag arī censties noķert vai noturēt konkrētu vizuālo efektu vai ilūziju, galvenais ir vērot, kā prāts cenšas par visām varītēm ķerties pie realitātes, sagrābt to pa maziem, irstošiem gabaliņiem. nebaidieties, akli jūs nekļūsiet un uzreiz nemirsiet (vēlāk, no vecuma). arī citā dimensijā nenonāksiet.
jūs redzēsit tik viltīgā prāta spēles.

nedaudz jau ir jāpazīmējas. FVZZ spazz-out. [no arhīviem]

uzķīlēju fuzz pedāli. giču es spēlēt nemāku un tādējādi šis video nav pro-tehnikas paraugs :D
http://www.youtube.com/watch?v=uGQ0vTFFEnY

watch TV! [no arhīviem]

mani kopš senseniem laikiem ir fascinējusi filmu skatīšanās pa televizoru. ne jau šāda tāda skaīšanās, tur jābūt speciāliem apstākļiem...
aizmirstiet visas tās raidījumus ierakstošās kastes, DVD un filmas datorā - tas viss ir sūds salīdzinājumā ar filmām pa TV. visa burvība slēpjas apstāklī, ka pa TV redzamo nevar kontrolēt. tā ir kā vīzija, kas jāpaspēj uztvert, kamēr vēl tā ir pieejama. varbūt var censties to ierakstīt video maģī (tagad tā neviens vairs nedara), tomēr kāda jēga no filmas bez sākuma - jo parasti gadās trāpīt uz labu filmu, kas jau ir sākusies. un tā arī ir maģija - mēģināt noskaidrot, kas tā par filmu, nezinot nosaukumu - man ir pāris filmas un multfilmas atmiņā, kuras es neesmu noskaidrojis un kuras nespēju aizmirst. kā arī ir interesanti skatīties filmu, par kuru nav izveidojies priekšstats un stereotipi. tas ir kā negaidīts eksperiments. nost ar plānošanu! bieži vien tā esmu nosēdējis līdz pieciem rītā. tagad arī.
tātad - nekontrolējamas vīzijas redzējums padara to visu vērtīgāku, spilgtāku. tas noteikti ir subjektīvi. bet subjektīvs ir viss, it sevišķi kultūrā un mākslā.
vēl viens vērtīgs apstāklis ir vienatne. man patīk dzīve naktī. vismaz pagaidām. tad visi guļ un nekas nenotiek. ārpasaule arī ir vairāk vai mazāk apstājusies. nekur nav jāiet, nav nekādu pienākumu, kā vienīgi gulēt. neviens nerunā, nav fona trokšņa, nav telefona zvanu. visa uzmanība bez piepūles var tikt vērsta uz filmas skatīšanos.
līdzīgi apstākļi bija tad, kad tīņa gados saaukstēšanās (vai kādu citu īstu vai izdomātu simptomu) dēļ negāju uz skolu un paliku mājās viens skatīties TV. man vēl joprojām spilgtā atmiņā ir visi tie (populārzinātniskie) raidījumi un pats galvenais filmas. tad pa vācu satelīta kanāliem rādīja visādas vecās amerikāņu filmas. tad es pirmo reizi redzēju The Breakfast Club, TRON, War Games, They Live, Prince of Pennsylvania*, Toys (nevis Toy Story), Last Action Hero. astoņdesmito gadu amerikāņu popkultūra manī ir iedzīta dzelžu līmenī. es par to nefanoju un saprotu, ka tas ir tāds pats bulšits, kā viss pārējais, taču tās sajūtas paliek. tāpat kā pirmie kompja programmēšanas mirkļi - par to es citreiz uzrakstīšu grāmatu.
karoč, tagad noskatījos Broken Flowers. uz kompja nebūtu lādējis un skatījies. tagad man ir tāda neliela trauksmes, sāpīgas nostaļgijas un izmisuma sajūta, kāda parasti ir no rīta pamostoties pēc sapņota iespaidīga sapņa, zinot, ka to vairs nekad neredzēšu.

- - - - - - - - - -
*dodiet ziņu, ja kādam šī filma ir digitālā formātā. vai arī VHS.

sapņi. [no arhīviem]

esi kaut kad redzējis sapni, kas vairākas reizes atkārtojas (ar nelielām izmaiņām)? kad mēs no rīta "pamostamies", mēs esam pieslēgušies vienam ticamākajam variantam. dejavu sajūta rodas tāpēc, ka viss jau ir redzēts vairākas reizes.

biroja geist-spirits [no arhīviem].

es novēroju biroju, kas ir redzams tieši pretim istabas logiem. what in tha effin' hell?!!! tjip, vai mūsdienās nav normālu darbu vai kas? tur izskatās, ka tiek veikti rituāli un eksekūcijas. laikam, lai celtu produktivitāti un team-geist. visu laiku notiek prezentācijas un apspriedes bosa birojā (kura logu daļēji aizklāj milzīgs, apzetīts kauss, laikam vinnēts sacensībās). visi (visas) pārvietojas supersvarīgā gaitā ar supersvarīgu sejas izteiksmmi. un tērpi! tērpi vienmēr ir klasiski un lietišķi. tīmbildings un geist-spirits valda sirdīs! jā, visu apaļā galda apspriedi dokumentē fotogrāfe. viņa to dara lēkājot apkārt un nostājoties pozās. izskatās pēc svinībām. tiek baudīti dzērieni un bosam blakus sēdošs vīrietis aktīvi stāsta jokus, un smejoties spiežas klāt vadītājam. kuram savukārt kailā galvas virsa iesvīdusi zaigo ekonomisko spuldžu apgaismojumā.
man vajag kameru!