vizuālā uztvere.

gribat redzēt, kā izšķīst mūsu trauslās viltus iedomas par realitāti? bez ķīmiskas un jebkādas citas iejaukšanās prāta darbībā.
paskatieties piecas minūtes vienā punktā. iepriekš gan samirkšķiniet, izvingriniet, izkustiniet acis, lai pārāk nenogurst. īpaši viegli un patīkami tas nav, taču es to uzskatu par labu eksperimentu, iesīkstējušu uztveres konceptu sagraušanai.
ļoti iespējams, ka acis sāks sūrstēt vai nobīdīties no apskatāmā punkta. tās drīkst mirkšķināt un novirzīt atpakaļ uz vērojamo punktu - efekts tik ātri nepazūd. nevajag arī censties aptvert apskatāmā objekta kontūras vai tekstūru, vislabāk, ja tas ir neliels ojekts vai punkts.
attēls no tīklenes pazūd lēnām, un šo procesu pavada smadzeņu cenšanās aptvert, rekonstruēt objektus ar saviem pieejamajiem instrumentiem. var lieliski redzēt, kā smadzeņu "programmatūra", jeb pieredzē gūtās prasmes, veido apkārt esošo realitāti. tā tiek "zīmēta" ar dažādiem prātam pieejamiem instrumentiem. attēls viļņojas, maina proporcijas, zib kontūras - gluži kā uz psihedēliķiem.
nevajag arī censties noķert vai noturēt konkrētu vizuālo efektu vai ilūziju, galvenais ir vērot, kā prāts cenšas par visām varītēm ķerties pie realitātes, sagrābt to pa maziem, irstošiem gabaliņiem. nebaidieties, akli jūs nekļūsiet un uzreiz nemirsiet (vēlāk, no vecuma). arī citā dimensijā nenonāksiet.
jūs redzēsit tik viltīgā prāta spēles.